Lielais Kristaps

De Viquipèdia
Salta a la navegació Salta a la cerca
Plantilla:Infotaula esdevenimentLielais Kristaps
Tipusgrup de premis Modifica el valor a Wikidata
Vigència1977 Modifica el valor a Wikidata - 
LocalitzacióRiga (Letònia) Modifica el valor a Wikidata
EstatLetònia Modifica el valor a Wikidata

Lloc weblielaiskristaps.lv Modifica el valor a Wikidata
IMDB: ev0000972 Modifica el valor a Wikidata

Lielais Kristaps ( en letó: Lielais Kristaps (kinofestivāls)) és un festival de cinema de Letònia per premiar els millors aportaments cinematogràfics nacionals, es va celebrar per primera vegada el 1977. Des de 2001 s'organitza cada dos anys.[1]

Trofeu[modifica]

El premi és una estatueta de l'heroi popular letó Liela Kristapa, el primer model de fusta va ser fet per l'escultor Mārtiņš Zaurs (1915-1998). Inicialment el trofeu se l'enduia el guanyador durant un any fins a la nova edició del festival. Després es gravava el títol de la pel·lícula guanyadora a la base de l'estatueta. A la història del festival hi ha hagut tres escultures. Des de 1998 els originals de fusta es conserven al Museu del Cinema de Riga, i s'ofereix als guanyadors una petita petita estàtua de bronze creada per l'escultor Zigmunds Ozoliņa. L'any 2012 amb motiu de la celebració del 25 aniversari, el trofeu dels premis va ser una silueta de Liela Kristapa.[2]

Premis[modifica]

Millor pel·lícula[modifica]

Any Pel·lícula Director
1977 Puika Aivars Freimanis
1978 Teātris Jānis Streičs
1979 no adjudicat
1980 Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku Varis Brasla
1981 Limuzīns Jāņu nakts krāsā Jānis Streičs
1982 no adjudicat
1983 no adjudicat
1984 no adjudicat
1985 Emīla nedarbi Varis Brasla
1986 Lūcija Ločmele Lūcija Ločmele
1987 no adjudicat
1988 Par mīlestību pašreiz nerunāsim Varis Brasla
1989 Dzīvīte Aivars Freimanis
1990 Ievas paradīzes dārzs Arvīds Krievs
1991 Cilvēka bērns Jānis Streičs
1993 Būris Ansis Epners
1996 no adjudicat
1998 Izpostītā ligzda Uldis Pūcītis
Armands Zvirbulis
2000 Kāzas Viestur Kairish
2001 Pa ceļam aizejot Viestur Kairish
2003 Pitons Laila Pakalniņa
2005 Ūdensbumba resnajam runcim Varis Brasla
2007 Vogelfrei Jānis Kalējs
Gatis Šmits
Jānis Putniņš
Anna Viduleja
2009 Loss Māris Martinsons
2011 Golfa straume zem ledus kalna Jevgeņijs Paškēvičs

Millor documental[modifica]

Any Documental Director
1978 Sieviete, kuru gaida Ivars Seleckis
1979 Četri meklē miljonu Ansis Epners
1980 Saruna ar karalieni Rolands Kalniņš
1981 no adjudicat
1982 Strēlnieku zvaigznājs Juris Podnieks
1983 no adjudicat
1984 no adjudicat
1985 Veļ Sīzifs akmeni Juris Podnieks
1986 Vai viegli būt jaunam? Juris Podnieks
1987 Gaismēnas Arnis Akmeņlauks
1988 Šķērsiela Ivars Seleckis
1989 Izlūkdienesta priekšnieks Romualds Pipars
1990 Es esmu latvietis Ansis Epners
1991 Krustceļš Juris Podnieks
1993 Naivie Dainis Kļava
1996 no adjudicat
1998 Debesu sala Ivo Kalpenieks
2000 Jaunie laiki Šķērsielā Ivars Seleckis
2001 Rīga. Desmit gadus pēc Arta Biseniece
2003 Bet stunda nāk Juris Poškus
2005 Tārps Andis Mizišs
2007 Mans vīrs Andrejs Saharovs Ināra Kolmane
2009 Bekons, sviests un mana Mamma Ilze Burkovska-Jakobsena
2011 Dokumentālists Ivars Zviedris

Millor Animació[modifica]

Any Pel·lícula Director
1980 Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties Roze Stiebra
1981 Bimini Arnolds Burovs
1983 Kabata Roze Stiebra
1984 Sapnis Arnolds Burovs
1985 Fantadroms. Sāls Ansis Bērziņš
1986 Trilogy Sapnis, Pēdējā lapa, Princese un puma Arnolds Burovs
1987 Bruņurupuči Ansis Bērziņš
1988 Skatāmpanti Roze Stiebra
1990 Rezgalības I Jānis Cimermanis
1991 no adjudicat
1993 Ness un Nesija Roze Stiebra
1996 Munks un Lemijs Nils Skapāns
1998 Pasaciņas. Miega vilcieniņš Roze Stiebra
2000 Velniņi Inga Riba
2001 Neparastie rīdzinieki Roze Stiebra
2003 Vectēva medus Vladimirs Ļeščovs
2005 Bezmiegs Vladimirs Ļeščovs
2007 Lote no Izgudrotāju ciema Heiki Ernits
Janno Põldma
2009 Spārni un airi Vladimirs Ļeščovs
2011 Norīt krupi Jurģis Krāsons

Millor curtmetratge[modifica]

Any Pel·lícula Director
2000 Latvietis pūš pīlītes Agnese Bule
2001 Klupiens Andis Mizišs
2003 no adjudicat
2005 Aģents iemīlas Gatis Šmits
2007 Ūdens Laila Pakalniņa
2009 Apsēstība Ivars Tontegode
2011 Filma Ivo Briedis, Māra Ķimele

Millor guionista[modifica]

Any Guionista Pel·lícula
1988 Oļegs Mandžijevs Zīlēšana uz jēra lāpstiņas
1989 Aivars Freimanis Dzīvīte
2000 Maija Amoliņa Mariss Jansons
2001 Tomass Raudams
Pēteris Simms
Labās rokas
2003 Viktors Duks
Askolds Saulītis
Keep smiling!
2005 Alvis Lapiņš Ūdensbumba resnajam runcim
2007 Jānis Kalējs
Gatis Šmits
Jānis Putniņš
Anna Viduleja
Vogelfrei
2009 Pauls Bankovskis Klucis – nepareizais latvietis
2011 Ēriks Lanss Stacija “Latvieši”. 1937

Millor director[modifica]

Any Director Pel·lícula
1988 Ada Neretniece Zīlēšana uz jēra lāpstiņas
1989 Aivars Freimanis Dzīvīte
2000 Pēteris Simms novele Aīda filmā Trīs stāsti par...
2001 Pēteris Simms (2) Labās rokas
2005 Gatis Šmits Aģents iemīlas
2007 Juris Poškus Monotonija
2009 Armands Zvirbulis Mazie laupītāji
2011 Jevgēņijs Paškēvičs Golfa straume zem ledus kalna

Millor actriu[modifica]

Any Actriu Pel·lícula
1986 Zane Jančevska Bailes
1987 Zane Jančevska (2) Aija
1988 Ilze Rūdolfa Par mīlestību pašreiz nerunāsim
1989 Indra Briķe Dzīvīte
2000 Nora Veignere Anna
2001 Rēzija Kalniņa Labās rokas
2003 Kristīne Nevarauska Sauja ložu
2005 Akvelīna Līvmane Rudens rozes
2007 Iveta Pole Monotonija
2009 no adjudicat
2012 Iveta Pole (2) Kolka Cool

Millor actor[modifica]

Any Actor Pel·lícula
1986 Juris Žagars Dubultnieks
1987 Alvis Hermanis Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili
1988 Tinu Karks Viss kārtībā
1989 Eduards Pāvuls Zītaru dzimta
1998 Artūrs Skrastiņš Likteņdzirnas
2000 Andris Keišs Kāzas
2001 Renārs Kaupers Vecās pagastmājas mistērija
2003 Voldemārs Karpačs Pēdējā padomju filma
2005 Rūdolfs Plēpis Baltais zvērs
2007 Juris Žagars (2) Tumšie brieži
2009 no adjudicat
2012 Romualds Ancāns Rūdolfa mantojums
Andris Keišs (2) Seržanta Lapiņa atgriešanās

Referències[modifica]

  1. «Teika par Lielo Kristapu un Rīgas dibināšanu» (en letó). Lielais Kristaps. [Consulta: 9 juny 2015].
  2. Gilucis, Kristīne. «Filmu festivāls “Lielais Kristaps”» (en letó). ir.lv.. [Consulta: 9 juny 2015].